humors

Humors ir senatnē izveidots jēdziens, kas atsaucas uz četriem pamata šķidrumiem cilvēka organismā: asinīm, gļotām, dzelteno žulti un melno žulti. Saskaņā ar humora teoriju, šo šķidrumu līdzsvars nosaka cilvēka raksturu, noskaņojumu un vispārējo veselību. Katrai no šīm humora veidu īpašībām ir piešķirtas noteiktas iezīmes:

1. Asinis – saistītas ar optimistisku un sociālu raksturu.
2. Gļotas – atbilst mierīgam un paklausīgam temperamentu.
3. Dzeltenā žulti – saistīta ar kairinātu un ambiciozu personību.
4. Melnā žulti – raksturo skumjš un pesimistisks raksturs.

Šī teorija ietekmējusi medicīnu un psiholoģiju vairāku gadsimtu garumā, sniedzot pamatu daudziem ārstniecības un rakstura izpratnes veidiem. Humora doktrīna mūsdienās netiek izmantota medicīnā, taču tās ietekme saglabājas kultūrā un mākslā.